Uzzīmē man ziloni

 

Knipinskas jaunkundze (tā, kura ar tām smalkām rokām) kārtējo reizi bija ķērusies pie burvīgas ziloņu sērijas, kas balstīta bērnu zīmējumos, radītos speciāli šim gadījumam.

Spīgana skatījās un skatījās uz tiem brīnumiem, kas nāca ārā no šī projekta un nemitīgi činkstēja par to, ka Spīgana arī grib zīmēt ziloni! Kni galu galā padevās Spīganas-bērniņa apgalvojumiem, ka galvā jau nu man nav tik daudz gadu, kā pasē, un teica, lai tik zīmē ar.

Monzo
Un Spīgana zīmēja ar, ziloņiem atvēlot īpašo vēstuļpapīru. Itin nemaz neslēpšu to, ka Monzo ir kārtīgi nošpikots no lieliskas Krisa Ridela grāmatas “Otolīne un Dzeltenā Kaķe”, bet mēs vienkārši pieņemsism, ka Spīgana ir tāds bērns, kuram vārda “plaģiāts” briesmīgā nozīme vēl nav zināma.

Ko Kni iesāka ar manu Monzo, palūko šeitan.

Tauriņu zilonisMana vecmāmiņa teica, ka pareizi akadēmiski zīmēt var pat mērkaķis iemācīties, bet man, diemžēl, nepiemīt mērkaķa pacietība, tāpēc visi mani gleznošanas un zīmēšanas mācīšanās mēģinājumi ir beigušies teju vai ātrāk, nekā sākušies.

Tā nu mans tauriņu zilonis nebūt neizskatās tā, kā man gribētos, bet ko padarīsi.

Un ko es ar to gribēju pateikt? Ak, nu tikai to, ka būt par bērnu ir forši.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>