Grāmatas un tauriņi

Foto: Spīgana

Neatminos, kurš bija tas ģeniālais cilvēks, kurš Spīganu un Ofēliju vēl Humberta laikos nodēvēja par māsām Grāmatniecēm, bet tetovējums droši vien aizsākās apmēram tur.

Mēs neesam tas gadījums, ko varētu dēvēt par “nešķiramas kopš dzimšanas”, tieši pretēji- pusaudža gadus mēs pavadījām nemainīgā kara stāvoklī un šņācām uz visiem, kas atļāvās izspert “bet jūs taču esat māsas”.

Paldies dievam, cilvēki no pusaudža vecuma izaug, un pār māsām Grāmatniecēm nāca atklāsme, ka mēs viena otrai esam neaizvietojamas- neviens cits nesapratīs tik labi, neviens cits nav dzīvi piedzīvojis precīzi kā mēs, neviens cits nezina visu kontekstu, lai visu saprastu no pusmājiena, par vārdiem nemaz nerunājot. Un nav jau arī īpaši daudz cilvēku, kas sajūsmā spiedz par grāmatām, kuriem tinte plūst asiņu vietā, kuru reliģija ir grāmatas.

Tetovējums nebija mirklīga iegriba, tas bija loģisks turpinājums neredzamai, nebeidzamai saitei, kas nu ir padarīta mazliet redzama.

Tetovējumu plānojām ilgi un pamatīgi. Uzreiz, protams, bija skaidrs, ka tetovējumam ir jābūt grāmatai un īpaši nemāca šaubas par abu tauriņu nepieciešamību (naktstauriņš ir Ofijas tetovējums; tauriņš, kas ņemts no Vinnija Pūka, ir atrodams visos Spīganas tetovējumos). Grūtāk gāja ar vietas un stila izvēli, bet pienāca brīdis, kad viss pareizi salikās savās vietās un bija skaidrs- savādāk nemaz nav iespējams.

Svarīgs bija laiks, kad tetovējums beidzot tapa- mana māsa ļoti tuvā nākotnē plāno pamest šo valsti uz laiku, kas šķiet bezgalīgs, un droši vien nebūs ilgi jāgaida līdz dienai, kad Spīgana būs redzēta sarunājamies ar savu tetovējumu, jo citādi zeme iebruks zem mūsu pievilkšanās spēka.

Nu mums atliek vien atrast Hermioni vai Lordu Voldemortu, lai iemācītos, kā tetovējumu pārvērst par saziņas līdzekli, tad nu reiz laime būs pilnīga.

Foto: Spīgana Foto: Ofēlija Foto: Spīgana Foto: Ofēlija

Foto: Spīgana Foto: Spīgana Foto: Spīgana

Tetovēšanas process kļūst pavisam nesāpīgs, ja ir ļauts iegrimt grāmatā.Foto: Spīgana Foto: Spīgana

Cilvēki ar līdzīgām frizūrām.Foto: Spīgana Foto: Spīgana

Spogulis un glītā tetovētāja ar glīto kleitu.13_MG_9854

Pirms esat pajautājuši, šeit būs atbildes uz klasiskajiem jautājumiem, lai nav atkal un atkal jāstāsta viens un tas pats.

Kur taisījāt tetovējumu?

Pie Tattoo Frequency meistara Olafa– patika viņa iepriekšējie darbi un stils bija līdzīgs mūsu vēlmēm.

Sāpēja?

Īsā atbilde: nē.
Garā atbilde: sāpēja krietni mazāk, nekā biju gaidījusi priekš tik jutīgas vietas. Sajūta vairāk atgādināja tirpoņu, nekā adatas duršanu rokā.

Vai mēs sirmā vecumā nenožēlosim?

Ak, jezus marija, kāpēc lai kāds vispār nožēlotu kaut ko tik brīnišķīgu?

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>